Daļai reklāmdevēju internets ir medijs, kurā tiek aicināts uz darbību (call to action) - tā var secināt pēc vairums kampaņu mērķiem. Galvenie veiksmes rādītāji pārsvarā ir klikšķi vai definēto darbību izpilde. Šāda izvēle ir loģiska, jo no reklāmdevēja skatupunkta tas ir veids, kā pēc iespējas samazināt naudas izlietojuma „izšķērdēto pusi”. Šī loģika liek izvēlēties tādas reklāmas pirkšanas metodes, kuras izslēdz jebkāda veida risku reklāmdevējiem. Maksa par klikšķi garantē to, ka maksāts tiek tikai par veiktajiem klikšķiem, savukārt maksa par darbību garantē to, ka maksāts tiek jau par konkrētas, iepriekš definētas darbības izpildi.

Bet, kas notiek, kad mūsu reklāmas kampaņas galvenais mērķis ir palielināt atpazīstamību? Diemžēl šādos gadījumos noteikt ieguldījumu atdevi ir daudz sarežģītāk. Kādas ir iespējas samazināt zaudējumus šāda veida kampaņām? Mūsu zelta likumi ir šādi:

1.    Esi redzams!

Tu sēdi pie televizora, taču tavas acis ir iegrimušas datora monitorā. Neskatoties uz to, ka reklāmas dzirdamas vienas pēc otras, tu tās neuztver. Šajā brīdī reklāmdevējs velti tērē naudu. Nenoliedzami, televīzijā ir grūtāk izvairīties no satura neievērošanas nekā internetā, jo tas prasa aktīvu lietotāja iesaisti lapā, jo nereti interneta pārlūkošana ir kā skrējiens cauri milzīgai informācijas plūsmai. Brīžos, kad tu novērsies, lai paskatītos TV, reklāmas ziņojums internetā vēl nevar tikt uzskatīts par nokavētu.

Vai tas nozīmē, ka internetā tu vienmēr esi redzams? Nē, tā nebūt nav. Atšķiras gan interneta pārlūki, gan ekrāna izšķirtspēja, dažādi monitora un displeja izmēri, un galvenais, fakts, ka internets izplatās vietā, nevis laikā, kā televīzija.  Lietotāji redzēs tavu reklāmu, ja tā būs zemāk nekā redzamā daļa tavā ekrāna monitorā tikai tad, ja vien to norullēs zemāk. Tāpat nākas saskarties ar lapām, kur reklāmu saturs tiek ielādēts ļoti lēnām. Brīdī, kad tās ir parādījušās, lietotājs jau atrodas citā lapas vietā.

Kurā brīdī šī ir problēma? Ne tad, ja reklāmdevējs pērk klikšķus vai rezultātu, kaut gan arī tad ir labi būt redzamam, pat ja uz taviem reklāmas laukumiem netiek klikšķināts. Bet galvenokārt šis stāsts ir par to, kad tiek pirktas reklāmas ekspozīcijas. Sanāk tā, ka tu maksā par kaut ko, kas nemaz nav ticis piegādāts!

Kāds ir risinājums? Optimizēt reklāmas vietas pēc to redzamības ekrānā. Skatīties ekrānā redzamības jeb „in-screen” rādītāju un novērtēt dažādu reklāmvietu cenas pēc tā, cik tās bijušas redzamas interneta lietotāju monitoros.

2.    Neesi pārlieku redzams!

Interneta reklāma vairums gadījumu nav tik agresīva kā TV reklāma, kur tev nav iespējams aizvērt reklāmu vai izvairīties no tās. Pat ja reklāmas materiāls ir pārņēmis visu tavu ekrānu, tev vienmēr ir iespējas to aizvērt, vai arī ja debesskrāpja reklāmas formāts ir iekarojis tava ekrāna sāna malu, tu joprojām vari netraucēti lasīt ziņas. 

Neraugoties uz šiem faktiem, reklāmdevēji reizēm mēdz pārspīlēt. Mēs visi esam redzējuši kampaņas ar ļoti ilgu un agresīvu klātbūtni interneta vidē, kampaņas ar vidējo parādīšanās biežumu (frekvenci) 40-50 un pat 100 reizes, kas īpaši raksturīgs valstīs, kur reklāma tiek pārdota pa dienām. Tas ne tikai sadusmo interneta lietotāju, bet arī ir lieka naudas šķērdēšana. Kā to novērst? Tas var tikt darīts, kampaņā neizmantojot tādas interneta lapas, kurām savā starpā ir liela auditorijas pārklāšanās un izmantot frekvences ierobežošanu (capping). 

Katram reklāmdevējam vajadzētu apzināt optimālo ekspozīciju skaitu, ņemot vērā lietotāju iesaisti. Pēc  gemiusDirectEffect lietotāju iesaistes atskaites, reklāmdevēji var redzēt, cik ekspozīciju nepieciešams, lai lietotājs mijiedarbotos ar kampaņu. Iedomājies, ka tavas kampaņas maksimālais rādītājs ir 10, taču statistika rāda, ka vidēji pēc katras 3 ekspozīcijas lietotājs jau ir iesaistījies kampaņā. Tātad, 10 nav optimālā frekvence.  

3.    Sasniedz savu mērķa auditoriju!

Nereti reklāmdevējs domā, ka viņa mērķauditorija ir tā, kas klikšķina uz viņa reklāmas baneriem un ar tiem mijiedarbojas. Fakts, ka lietotāji mijiedarbojas ar to tikai tāpēc, ka tā ir atraktīva, vēl nenozīmē, ka šie cilvēki pēc tam izmantos reklamēto pakalpojumu vai pirks attiecīgos produktus. 

Ir svarīgi atrast savu mērķa auditoriju un tēmēt uz to, nevis tērēt reklāmas naudu uzrunājot cilvēkus, kas tavu produktu nekad nepirks. Plāno un optimizē savu kampaņu pamatojoties uz sasniegtās mērķauditorijas lielumu. Izņem no sava mediju plāna tās interneta lapas, kurās tavas mērķa auditorijas daļa ir mazāka par vidējo un palielini reklāmas īpatsvaru tur, kur atrodas tava mērķauditorija un uzrunā to efektīvi.  

Tu arī vari optimizēt savu mediju plānu, ņemot vērā auditorijas pārklāšanos dažādu reklāmvietu vidū  un sekot , kā aug sasniegtās auditorijas lielums.

Tātad, ko ieteikt, lai netērētu savu kampaņu naudu vējā? Rādi savas reklāmas vietas tur, kur tās patiešām parādās. Netērē naudu, pērkot vairāk ekspozīcijas nekā nepieciešams optimālajai frekvencei un sasniedz savu mērķauditoriju!